New Year....

Nespēju noticēt,ka ir pienācis jauns gads...2010...laiks skrien tik ātri, tikko atceros ka sagaidīju 2009....jūtu ka šis jaunais gads būs labāks un cerams, ka tā tiešām būs, jo [pēdējos 2 gados lietas nav gajušas to ceļu kādu es biju ieplānojusi un iedomājusies. Dažas lietas lika manam ceļam mazliet novirzīties no mērķa... 2008 gada sākums likās daudz sološ un ari tā turpinājums...man jau bija skaidrs ko darīšu pēc vidusskolas pabeigšanas, biju sajūsmā par došanos pāri okeānam, bet nonākot tur lietas vairs negāja tā kā bija iecerēts....bet nelielas problēmas ar NCAA noteikumiem izjauca manu pirmo gadu ASV un spēlēšanu šeit. bet kad biju jau pārdzīvojusi neizdevušos sezonu, devos uz mājām un biju ari priecīga pa to ka vasarā gaidāma izlase un beidzot tikšu pie spēlēšanas, ko gaidīju veselu gadu...bet atkal mani plāni tika izjaukti...amzliet paspēlēju un tad notika tas no kā neviens sportists nav pasargāts - arī mani piemeklēja trauma, un krusteniskās saites pārraušana atkal man liedza spēlēt...likās ka notiek viena slikta lieta pēc otras, un ka spēlēt nesanāks...bet tas mani neatturēja no veseļošanās lai varētu drīz atkal sākt spēlēt. rehabilitācija nebija nekādavieglā un ir vajadzīgs liels gribasspēks lai strādātu smagi, un laikam es to darīju....es atveseļojos ātri...
un tiešām izskatās ka šis gads beidzot varētu būt izdevies un beidzot varēšu spēlēt arī šeit ASV :) jaunā gada dienu iesāku ar kārtīgu treniņu,kurā darīju visu ko pārējās komandas biedrenes, nu tikai cik labi man sanāca tas jau ir cits jautājums, bet es centos darīt cik nu labi varusākot trenēties pec kādu 5 mēnešu pārtraukuma. Trenere teica ka izskatījos diezgan labi treniņa, tā kā gan jau bija tīri labi :) bet nu vēl jau man jāstrādā būs padaudz lai tiktu atpakaļ kur biju un lai kļūtu vēl labāka, bet ja esmu tikusi atpakaļ jau tik tālu, tad nedomāju padoties!
bet nu vēl tā bailīgi visu ir darīt, iet garām un cīnīties par bumbām, bet nu tas jau ar laiku npāries, vajaga tikai darīt, un šodien bija pirmais kartīgais treniņš :)
bet jūtos ļoti labi, beidzot varu darīt to kas man patīk un ko esmu darījusi gandrīz visu mūžu :)
un ja mans jaunais gads iesākās tā tad jūtu ka tas arī turpināsies labi :)

Ziemassvētki... vieni no labākajiem....salīdzināt nevar ar pagajušo gadu šeit! un es dabūju labāko dāvanu kādu vien es varu iedomāties...Emīls atbrauca ciemos uz 9 dienām un ziemassvētkos nebiju viena...protams ideali būti bijis ja arī visa pārējā mana ģimene būtu te ar mani vai arī es būtu mājās :) bet šajos Ziemassvētkos jutos diezgan labi! Šis Ziemassvētku brīvlaiks tiešām bija izdevies, tik daudz nebiju iepirkusies ļoti ilgu laiciņu un tik daudz staigājusi pa veikaliem! :) bet ta sbija tik jauki...
Ziemassvētku vakarā bijam pie viena poļu profesora, kurš pasniedz politiku universitātē, tīri jauks pavecs pāris, gandrīz kā vecāmamma un vecaistēvs, ēdām mājās taisītus ēdienus, kas pārsvarā bija zivs, man pat iegaršojās siļķe, ko pirms tam īsti neēdu, tā kā ammma būti bijusi priecīga redzot ka ēdu to :) un bija vēl visādas zivis, jo katoļi Ziemassvētkos neēd gaļu, bet gan zivis. man ļoti garšoja, un kārtīgi pieēdos, ko gan nevarētu teikt par Emīlu, jo viņam negaršo ipaši zivis, tā kā viņš daudz neko neēda! vēlāk vēl aizbraucām pie treneres mājupceļa, jo tur bija Anete un domājām ka jāapciemo trenere :) no mājām bija atvestas latviešu konfektes un tās es smuki (nu cik man smuki sanāca) iesaiņoju un uzdavināju abām trenerēm, viņas bija priecīgas.
un tad Ziemassvētku dienā, 25. decembrī, atkal braucām pie treneres uz pusdienām, tur pasēdējām, parunājāmies, un vēlāk braucām uz kīno,uz Blind Side! Ļoti laba filma,man tā patika,iedvesmojoša, un arī lika aizdomāties, ka jābūt priecīgiem un pateicīgiem par to ka ir ģimene un mājas kur dzīvot, jo ne visiem ir kārtīga ģimene, kura rūpējas par tevi! un pēc filmas mēs devāmies mājās.
pirms Ziemassvētkiem es, Emīls un Anete bijām aizbraukuši līdz Fīniksai! tas bija interesants brauciens un beidzot redzēju kaut ko vairāk par El Paso tuksnesi :D Fīniksa jau izskatījās pēc pilsētas, es biju sajūsmā kad ieraudzīju.

Aizgājām arī uz NBA spēli, tā bija interesanta, redzēju dzīvē kā notiek NBA spēle! :) pirms spēles izbraucām vienu apli ar mtro, redzējām pilsētu, gribējām aizbraukt uz tā kā centru un skatījāmies kartē un izdomājām kur varētu būt tā kā centrs tapēc sēdāmies metro-tramvajan un braucām, bet tad izrādījās ka tas kur mēs bijām bija tas centrs, jo braucot nonācām tādā kā pilsētas nomalē, un lai vēl jautrāk būtu Emīls pēkšņi sāka domāt par spēles laiku, jo internetā viņš apskatījās ka spēle ir 9.00 vakarā bet tas izrādījās nebija pēc vietējā laika, un spēle īstenībā ir 7.00 vakarā, un kad mēs to atklājām pilkstens bija 5.45, tā kā mēs taisnā ceļā devāmies atpakaļ uz zāli. un zāle arī bija tik smuka un liela, neko nenokjavējām, redzējām kā komandas iesildās un pirms spēles šovu, nu kā izsauc majniekus :) protams izslēdza gaismas, rādīja video, meģināju nofilmēt to video, bet īsti nesanāca, neko īsti nevar saprast ko rāda tajā video! spēle bija interesanta! pēc spēles braucām uzreiz atpakaļuz mājām, nakti pavadījām ceļā, un visgrūtāk bija Emīlam, jo viņam bija jābrauc, un ceļš gāja tikai taisni, nebija nekur jānogriežas, nekas, tikai taisni pa šoseju, un tā kādas 6 stundas...pa ceļam iebraucām tādākā benzīntanka, jo mums tur kaut ko vajadzēja, un emīls tur pagulēja kādas 40min un tad braucām tālāk...bet tad pēc pāris stundām iebraucām benzīntankā jo vajadzēja ieliet degvielu un tu palikām uz kādām 2 stundām jo emīlām nāca miegs un viņš gribēja pagulēt, jo diezvai būti bijis labi ja viņš aizmigtu pie stūres, un tā mēs mājās nokļuvām kādos 6.00 no rīta. un pēc tam pamodāmies kādos 12.00 vai mazliet velāk pa dienu! :) bet brauciens bija vērtīgs, nenožēloju ka aizbraucām!

US Airways Center, vieta kur spēlē NBA Pheonix Suns Komanda kā arī WNBA komanda :)

Pheonix Suns komanda

Mēs :)

aaa...un pirms tam mēs iepriekšējo dienu pavadījām iepērkoties, visu dienu staigājām pa veikaliem :) bija jauki, lielākos pirkumus protams izdarīja Emīls, jo viņš sev visko varēja atrast, es tik sāku kaut ko atrast pēdējās dienās kad aizbraucāmlīdzx kādam lielveikalam, un protams tad jau nebija daudz laika staigāt apkārt, nbet nu es sev nopirku pietiekami :) gandrīz visu ko vajadzēja.
brīvās dienas pagāja diezgan ātri, un jau pēc Ziemassvētkiem jau mums bija treninš, es vēl
isti netyrenējos,joman vēl nebija mans ceļa sargs, un tad 28.12 mums bija spēle, rival spēle ar New Mexico State universitāti, spēles ar šito skolu ir tādas kā divciņas starp musu un to skolu, kā Emīls teica līdzīgi kā ASK un Barons derbijs, kad vēl tas bija :D bet nu jā, mēs zaudējām to spēli, pēc spēles trenere bija dyusmīga ka zaudējām bumbas pa 16(!!!!), pēc pirmā puslaika mums bija tikai 1 uzbrukumā izcīnīta bumba....pēc spēles Emīls teica, ka mūs varētu uzvarēt pat 49.vsk komanda, kad mēs ar Aneti tur spēlējām :D bet nu nedomāju ka mēs tik slikti izskatījāmies (un tas nenozīmē ka 49.vsk komanda bija/ir slikta, tikai cits līmenis)! un jā kā teicu trenere bija dusmīga un mums nākamajā dienā bija no rīta bija svari un pēc tam gājām uz zāli un mums bija jāskrien 16 suecidi (pašnāvības skrējieni) jo mēs zaudējām 16 bumbas, un mums te pa katru zaudēto bumbu jāskrien, tā kā bija diezgan traki..un tad mums vēlbija arī jāskrien nākamajā dienā, bet šoreiz tie bija 21 suecides...kopā divās dienās es noskrēju 37 suecidus...un nemaz neatpaliku no citām meitenē, biju pat ātrāka par dažām,un mums vajadzēja itkā iekļauties 35 sek :) bet nu paldies dievam, tas ir garām, un cerams ka nevajadzēs skriet vairāk tik daudz...
un šodien bija īsts basketbola treniņš un es arī gtrenējos visu treniņu, bija trik labi, tikai kad spēlējām vai darījām kadu vingrinājumu 5vs5 bija mazliet uztraukums un bailes iekšā, jo vēl vislaik domāju par celi, ka neizdaru kaut ko...bet tā man treniņā celis vispār nesāpējā, tas priecē :) bet nu pagaidā ir tāda sajūta ka esmu aizmirsusi kā jāspēlē basketbols...kaut vienreiz kad spēlējām es aizgāju garām... :)
bet nu gan jau drīz visu atkal atcerēšos un viss būs kārtībā!! :)